Tas nav joks: Lutera fans Valters Kaspers sauc kardinālu Milleru par „jauno Luteru”
Kaspera rakstītais teksts tika publicēts vācu bīskapu vietnē katholisch.de (10. februāris).
Savā rakstītajā Kaspers pauž, ka viņam nepatika, ka kardināls Millers sauc Svētās Trīsvienības doktrīnu par "fundamentālu atšķirību", kas nodala baznīcu no ebrejiem un musulmaņiem. Pēc Kaspera domām šī nostāja apdraud "pasaules mieru". Tāpēc viņš to sauc par "puspatiesību".
Millera apgalvojums, ka "priesteris turpina grēku izpirkšanu uz zemes" ir nepieņemams Kasperam, jo – bez jokiem – šāds paziņojums kaitētu vardarbības upuru jūtām.
Pats par sevi saprotams, ka Kaspers ir pretrunā ar katoļu mācībām, ko atkārtoti apstiprinājis kardināls Millers, sakot, ka laulības šķīrēji atkārtoti nevar saņemt Svēto Komūniju.
Galu galā Kaspers izspēlē emociju kārti, sakot, ka viņš ir "pilnīgās šausmās" par kardināla Millera minēto "Antikrista maldināšanu" (2. Tes. 2:10). Šī nevainīgā un patiesā atsauce uz Sv. Pāvilu atgādina Kasperam "gandrīz tādu kā Martina Lutera argumentāciju." Bet kāpēc citēt svēto Pāvilu būtu "luterāņu" garā?
Mākslīgais luterānis Kaspers pat liek domāt, ka kardināls Millers ir "Lutera kopija", "atdzīvinātais Luters" – it kā katoļu ticība būtu tuva "luterānismam".
Viņš apsūdz Milleru, ka viņš ir iesaistījies reformās "bez un pret" pāvestu. Bet tas nav Millera darbs, tas ir pats Kaspers, kurš 1993. gada jūlijā publiski apstrīdēja katoļu doktrīnu un pāvestu Jāni Pāvilu II, ļaujot šķirtajiem saņemt Svēto Komūniju.
Tas joprojām ir neatrisināts noslēpums, kāpēc mazāk nekā desmit gadus vēlāk Jānis Pāvils II šo bīstamo liberāli iecēla par kardinālu.
Attēls: Walter Kasper, © Mazur/catholicnews.org.uk, CC BY-SA, #newsUdgqkopwca