lv.news
13

Minhenes ļaunprātīgas izmantošanas ažiotāža: Ratcingeram būtu bijis labāk klusēt

Minhenes arhibīskapija 20.janvārī publicēja tā dēvēto ekspertu ziņojumu par iespējamiem ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, tostarp 82 lappušu garu Benedikta XVI paziņojumu, kurā viņš stingri noliedz jebkādu pārkāpumu.

Taču advokāts Martins Pušs, kurš pieder pie profesijas, kas nav pazīstama ar patiesības mīlestību, viņa izteikumus uzskata par "ne pārāk ticamiem". Viņš apsūdz Ratcingeru par pārkāpumiem četros gadījumos.

Vissvarīgākā lieta ir Esenes priesteris, kurš notiesāts par homoseksuālu izmantošanu. Astoņdesmito gadu sākumā Minhenes arhibīskapija viņu uzņēma. Tur viņš izdarīja turpmākus pārkāpumus līdz 2008. gadam.

Ratcingers vairākkārt uzsvēris, ka viņš "neko nezināja" par priestera iepriekšējo vēsturi uzņemšanas brīdī Minhenē un ka viņš nebija klāt attiecīgajā ordinariātu sanāksmē.

Tam pretrunā ir attiecīgie protokoli, kuros minēts, kā "kardināls" minētajā sanāksmē ziņoja arī par mirušā Berlīnes kardināla Alfrēda Bengša bēru ceremoniju un konfidenciālām pārrunām ar Jāni Pāvilu II par teologu Hansu Kūngu.

Lieta jau bija uzvārījusies 2010. gadā. Toreiz atbildību uzņēmās bijušais ģenerālvikārs Gerhards Grūbers. Vēlāk viņš paskaidroja, ka ir spiests to darīt. Grūbers nešaubās, ka Ratcingers zināja apstākļus, kas noveda pie priestera atkārtotas norīkošanas. Pētījumā ir aplūkoti 235 iespējamie vainīgie, no kuriem 173 ir priesteri, un 497 galvenokārt vīrieši.

Ziņojumā ir sniegts pilnīgi sagrozīts faktu priekšstats, projicējot mūsdienu vardarbības histēriju, kas galvenokārt attiecas tikai uz priesteriem, atpakaļ vēsturē. Toreiz ļaunprātības netika risinātas saskaņā ar mūsdienu standartiem. Aprindās, kurām pieder mūsdienu oligarhu mediji, tika publiski piekopta vardarbība pret bērniem un meklēta tās legalizācija.

Attēls: © Mazur/catholicnews.org.uk, CC BY-NC-ND, #newsTeqkxukemc