Paklausība
Apustuliskajā darbā nav pieļaujama pat visniecīgākā nepaklausība.
615
Nostiprini, norūdi savu gribu, lai ar Dieva palīdzību tā kļūtu kā tērauda zobens.
Tikai būdams apveltīts ar stingru gribu, tu pratīsi paklausīt.
616
Vilcināšanās, pasivitāte, nevēlēšanās paklausīt - tas viss atstāj ietekmi uz apustulisko kalpošanu. Un kā par to priecājas ienaidnieks!
617
Esiet tikpat paklausīgi kā instruments mākslinieka rokās, kas nekad nesāks apcerēt, kāpēc jādara tieši tā un kāpēc vispār jādara. Paklausiet pārliecībā, ka no jums nekad netiks prasīts nekas slikts un tāds, kas nekalpo Dieva slavai.
618
Ienaidnieks tev jautā: “Vai tiešām tu būsi paklausīgs līdz pēdējam sīkumam?“ Bet tu, kas baudi Dieva žēlastību, atbildi: “jā. jebkurš sīkums ir ārkārtīgi nozīmīgs.“
619
Iniciatīva. Lai tavā apustuliskajā kalpošanā tā nekad nepārsniegtu doto pilnvaru robežas! Bet, ja tas tā tomēr notiek vai ja tev rodas šaubas, griezies pie priekšniecības, nevienam citam neatklājot savus nodomus.
Nekad neaizmirsti, ka tu esi tikai izpildītājs.
620
Ja paklausībā tu negūsti mieru, tad tevi mājo lepnības gars.
621
Cik nepatīkami, ka tas, kurš ir vadībā, nav tev par paraugu! Bet vai tad tu vadītājam pak)aujies viņa personīgo rakstura īpašību dēļ? Vai varbūt Svētā Pāvila vārdus “Obedite praepositis vestris“ - “Paklausiet saviem priekšniekiem“ tu savā egoismā traktē, piebilstot: “… ja viņi jums liekas pietiekami tīkami“?
622
Par to, kā tu izproti paklausību, liecina šie vardi no tavas vēstules: “Nepārtraukti paklausīt ir tas pats, kas būt moceklim, tikai paliekot dzīvam!“
623
Tev iedeva darbu, kuru tu uzskati par grūtu un neauglīgu.
Sāc tikai to darīt! Un tu redzēsi, ka tas izrādīsies viegls un auglīgs.
624
Hierarhija. Katram - sava vieta. Kas gan notiktu, teiksim, ar Velaskesa gleznu, ja katra krāsa dotos savu ceļu, ja katrs audekla pavediens izkustētos no vietas, bet katrs koka rāmja posms atšķeltos no pārējiem?
625
Tavai paklausībai ir jāatrod cits apzīmējums, ja neesi gatavs jebkurā bridi pārtraukt savu iemīļoto darbu, kad tev to liek tava tiešā priekšniecība.
626
Vai nav tiesa. Kungs, ka Tev lielu apmierinājumu sagādāja šī vira bērnišķā atklātība, kad, uztraukts par nepieciešamību paklausīt visai nepatīkamā lietā, viņš čukstus Tev teica: “Kungs Jēzu! Kaut jel es spētu saglabāt smaidu!“
627
Tavai paklausībai jābūt mēmai. Ak, šī mēle!
628
Kad Tev ir grūti paklausīt, atceries Kungu, kas bija “Factus obediens usque ad mortem, mortem autem crucis“ - “paklausīgs līdz nāvei, līdz pat Krusta nāvei“.
629
Ak, paklausības spēks! Toreiz Ģenecaretes ezerā Pēterim zivis nemaz nenāca tīklos. Visa nakts pagāja veltīgi.
Bet Pēteris paklausīja Kristu, vēlreiz iemeta tīklus un izvilka “piscium multitudinem copiosam“ - “lielu daudzumu zivju“.
Tici man, šis brīnums atkārtojas katru dienu.
lv.escrivaworks.org/book/1/_c28