Šneiders: Pijs X nebija pietiekami modrs kardinālu iecelšanā
Sarunā ar LifeSiteNews.com viņš skaidro, ka filozofiskais un teoloģiskais modernisms, ko 20. gadsimta sākumā nosodīja Pijs X, "ir īstenojies ar visām tā postošajām sekām Baznīcas dzīvē šodien.
Augsta ranga Baznīcas autoritātes tagad veicina šo modernismu ar dažādiem paziņojumiem un oficiāliem aktiem, viņš saka: "Spilgts piemērs tam ir dokuments Fiducia supplicans, kas atļauj [pseido] svētīt laulības pārkāpēju un sodomītu pārus, kuri dzīvo kopā publiskā un objektīvi grēcīgā savienībā".
Svētā Krēsla "atbildīgās personas" [= pāvests Francisks un Tučo] liek cilvēkiem ticēt, ka svētība tiek piešķirta nevis attiecībām, bet gan abām personām, kas veido šo konkubinātu, "tādējādi noliedzot loģiku, aizvainojot saprātu un maldinot visu Baznīcu un pasauli".
Monsinjors Šneiders sniedz piemēru pašreizējai relatīvisma, pretrunu, sofisma un prāta akrobātikas mentalitātei:
Ja kāds Baznīcā iestājas par kādu tradicionālu [= katoļu] ticības patiesību un tās nepārtraukto spēkā esamību, viņam tiek teikts: "Tev ir taisnība! Un, ja kāds cits Baznīcā noliedz vai relativizē to pašu patiesību, viņam tiek teikts: 'Arī tev ir taisnība!
Un, ja trešais cilvēks pēc tam izsaka loģiski pareizu piezīmi: Es nesaprotu: kā Baznīca var atzīt patiesību un tajā pašā laikā ļaut cilvēkiem nesodīti noliegt šo patiesību? Tad šī persona saņem šādu cinisku atbildi: "Arī tev ir taisnība".
Monsinjors Šneiders atzīmē, ka Pija X pontifikāta laikā modernisti palika apslēpti, bet pēc tam lēnām sāka parādīties caur baznīcas personālpolitiku.
Bīskaps skaidro, ka jau "Pijs X ne vienmēr bija pietiekami modrs kardināla amata kandidātu izvēlē".
Tikai trīs mēnešus pirms savas nāves Pijs X kardināla amatā iecēla arhibīskapu Džakomo della Kīza. Della Chiesa bija pazīstamā pret katolicismu noskaņotā kardināla Rampolla māceklis un nepiekrita Pija X politikai. Pēc Pija X nāves viņš tika ievēlēts par viņa pēcteci un pieņēma Benedikta XV vārdu.
Benedikta XV pontifikāta laikā sāka mazināties nepieciešamā rūpība un modrība jaunu bīskapu un kardinālu izvēlē, raksta Šneiders.
Turpmākie pontifikāti sagatavoja augsni situācijai Vatikāna II koncila sākumā, "kad lielākā daļa episkopāta jau bija inficēta ar nekritiskām simpātijām teoloģiskajam liberālismam [= relatīvismam]".
Mākslīgā intelekta tulkojums
