lv.news
2

30. gadi mums priekšā

Itāļu filozofs Džordžo Agambens QuodLibet.it (15. janvārī) piemin franču filozofu Žerāru Granelu, kurš 1990. gada novembrī Ņujorkā lasīja lekciju "Trīsdesmitie gadi ir priekšā".

Runājot par trīsdesmitajiem gadiem, Granels domāja par fašismu (Itālijā), nacionālsociālismu (Vācijā) un staļinismu (Padomju Savienībā) - trīs politiskajiem mēģinājumiem uzspiest "jaunu kārtību" Eiropā.

Savā lekcijā Granels parādīja, ka Eiropas intelektuālā un politiskā šķira bija tikpat akla 20. gadsimta 30. gados, cik tā bija 90. gados [un šodien].

Leons Blūms (+1950), ebrejs un franču sociālistu līderis, 1932. gada jūlijā notikušās Vācijas vēlēšanas komentēja tā, ka vecās Vācijas pārstāvju priekšā "Hitlers ir pārmaiņu, atjaunošanās un revolūcijas gara simbols".

Franču filozofi Žoržs Batē (Georges Bataille, +1962) un Andrē Bretons (André Breton, +1966) rakstīja: "Jebkurā gadījumā mēs dodam priekšroku Hitlera antidiplomātiskajai brutalitātei, kas ir vēl miermīlīgāka nekā diplomātu un politiķu slinkstošais uztraukums".

Gan 20. gadsimta 30., gan 90. gadus Granēlam noteica "bezgalīgā pārākums pār galīgo", kas visās sfērās - ekonomikas, zinātnes, kultūras - centās likvidēt ētiskās, politiskās un reliģiskās barjeras, kas līdz šim tā vai citādi to ierobežoja.

Viņš ir pierādījis, ka šāds visu sociālās dzīves aspektu "bezgalības" process var novest tikai pie pašiznīcināšanās.

Agambens saka, ka mums nevajadzētu gaidīt, ka šie novirzieni mūsdienās atkārtosies tādā pašā formā kā 20. gadsimta 30. gados, bet gan - kā Amadeo Bordiga teica par Otrā pasaules kara uzvarētājiem - ka uzvarētāji būs uzvarēto eksekūtori.

Agambens atzīmē, ka visur, neatkarīgi no to krāsas, visur valdības darbojas kā tās pašas gribas izpildītāji.

Visur mēs redzam aklu turpinājumu tam pašam neierobežotajam ražošanas pieauguma un tehnoloģiju attīstības procesam, kas reducē cilvēka dzīvi līdz tās bioloģiskajam pamatam, atsakās no jebkādas citas iedvesmas, izņemot kailu dzīvi, un ir gatavs bez ierunām upurēt savu politisko eksistenci, kā to esam redzējuši pēdējos trīs gados [Covid].

Salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, akluma, domāšanas trūkuma un nenovēršamas pašiznīcināšanās pazīmes ir galvu reibinoši vairojušās, raksta Agambens.

Viss liecina, ka Rietumu postindustriālās sabiedrības ir nonākušas procesa galējā fāzē, kura sekas var būt katastrofālas.

Attēlu: Giorgio Agamben, Gérard Granel © wikicommons, CC BY-SA, Mākslīgā intelekta tulkojums