Vigano: Ienaidnieks sistemātiski ir ieņēmis galvenos amatus baznīcā
Vigano piebilda, ka tas rada lielu pavērsienu "starp pirms un pēc", "starp viennozīmīgiem kanoniem un tukšām sarunām" un "starp anatēmas sēdēšanu un mirkšķināšanu pasaulē".
II Vatikāns arī sniedza “domājamo doktrināro autoritāti” un “netiešo maģistrālo nekļūdīgumu”, lai gan Padomes sesijās tas tika “skaidri izslēgts”.
Vigano saka, ka Padomes tēvi tika "maldināti", jo neviens no viņiem nevarēja iedomāties, ka baznīcā ir spēcīgi, naidīgi un organizēti spēki, kas Padomes sagatavošanas shēmas aizstāja ar "gudri slēptu kļūdu paketi aiz ilgi aizsegtām" un apzināti divdomīgas runas. ”
Bija “dažiem no Padomes tēviem sistemātisks ļaunprātīgs prāts, no vienas puses, un naivs optimisms vai neuzmanība no citiem domīgiem Padomes tēviem, no otras puses”.
Attiecībā uz Vigano "Padomes gars" ir pati Padome, jo "samierināšanas aktos kļūdas pēc samierināšanās bija ietvertas ar niansēm".
Attiecīgi Vigano uzskata, ka ir pareizi teikt, ka Jaunais rituāls (1970) ir Padomes misija (1962–65).
Viņš uzskata, ka “risinājums” - tā drīzāk ir diagnoze - slēpjas “ienaidnieka iefiltrēšanās baznīcas sirdī, galveno amatu sistemātiskas ieņemšanas Romas kurijā, semināros un baznīcas skolās, kā arī nemiernieku grupa - ieskaitot frontes līniju - sarūkšās jezuītu biedrības.”
Vigano atzīst arī “labās reakcijas nepietiekamību, daudzu naivumu, citu cilvēku bailīgumu un to cilvēku intereses, kuri guvuši labumu, pateicoties šai sazvērestībai”.
Viņš cer, ka topošais pāvests “atkal pievienosies Tradīcijas pavedienam tur, kur tas tika nogriezts” - rodas jautājums, kā šāds pāvests varētu parādīties pašreizējā kardinālu koledžā.
#newsDhotzjfvoz
