Francisks un Benedikts: jauki vārdi un neglīti darbi - Seewald
"Benedikts [naivi] uzticējās Franciskam. Taču viņš vairākas reizes piedzīvoja rūgtu vilšanos."
Kad Bergoljo kļuva par pāvestu, viņš rakstīja mīļas vēstules Ratcingeram, dēvējot viņu par "izcilu pāvestu", taču tajā pašā laikā viņš "izdzēsa daudz no tā, kas Ratcingeram bija dārgs un dārgs". Sēvalda piemēri ir tādi, ka Francisks "aizliedza" Misi un "giljotinēja" daudzus cilvēkus, kuri atbalstīja "Ratcingera kursu" un katoļu doktrīnu.
Zēvalds apgalvo, ka Francisks vairākkārt nonāk pretrunās pats ar sevi, reizēm sakot "balts", reizēm "melns".
Pēc Zēvalda domām, Tučo Fernandess "nav kvalificēts", lai vadītu Ticības doktrīnas dikastēriju. Viņš zina, ka Tucho šo amatu ieguva tikai tāpēc, ka viņš ir Franciska protežē. Zēvalds uzskata, ka līdz šim "piemērotība" bija galvenais kritērijs, lai tiktu iecelts Ticības mācības kongregācijas vadītāja amatā.
Zēvalds zina, ka Franciska apgalvojums, ka lielākā daļa bīskapu pasaules aptaujā nobalsojuši par Benedikta Summorum Pontificum atcelšanu, "nav patiess".
Ratcingers par šo liturģisko noziegumu uzzināja no preses: "Viņam tika iedurts dūriens sirdī," komentē vācu biogrāfs.
Attēlu: © Mazur, CC BY-NC-SA, Mākslīgā intelekta tulkojums