Šneiders: Abu Dabi ķecerība notiek Vatikāna II padomē
Dignitatis Humanae apgalvo, ka cilvēkam ir "tiesības uz reliģisko brīvību", kas ir "sava rakstura pamatā, lai rīkotos reliģiskos jautājumos pēc savas sirdsapziņas" (2).
Šneiders skaidro, ka šādas tiesības, kas balstītas uz dabu, nozīmē, ka tās ir “Dieva gribas”. Līdz ar to Dignitatis Humanae ļauj cilvēkam pielūgt būtībā visu, pat elku vai sātanu.
Tāpēc Šneiders cer, ka kāds nākamais pāvests vai padome izlabos “kļūdaino paziņojumu”, ko izdarīja Vatikāna II padome. Viņš sniedz piemērus no iepriekšējiem padomes paziņojumiem, kuri, iespējams, ir novecojuši, aizmirsti vai laboti.
Lateranas IV padome (1215) paziņoja, ka “ebreji ir jānošķir no kristiešiem pēc viņu apģērba” un ka viņiem nevajadzētu būt valsts amatiem. Tomēr šo noteikumu joprojām lielā mērā ievēro ortodoksālie ebreji, kuriem ir nozīme tikai no reliģiskā viedokļa.
Konstances padome (1415) sniedza paziņojumus tiem priesteriem, kuri saskaņā ar abām sugām pārvalda svēto komūniju. Tomēr Baznīca šo noteikumu nemainīja, bet gāza ar sacelšanās aktu.
Attēls: Athanasius Schneider © Joseph Shaw, CC BY-NC-SA, #newsIbtswxvkgu
