"Mēs visi pamatā esam labi": Francisks atkal nonāk pretrunā ar Kristu
Pretēji Kristum (Mk 10, 18: "Neviens nav labs, izņemot Dievu vien") un realitātei Francisks bārstīja: "Mēs visi būtībā esam labi. Jā, ir daži ļaundari un grēcinieki, bet sirds pati par sevi ir laba."
Ar tādu pašu nekompetenci Francisks pēc tam runāja par surogātmātes stāvokli, sakot, ka tas nav atļauts "stingrā nozīmē" [= atļauts].
Mēģinot izvairīties no problēmas, viņš teica: "Dažkārt surogātmāte ir kļuvusi par biznesu, un tas ir ļoti slikti. Tas ir ļoti slikti." Taču O'Donnels uzstāja, ka dažkārt surogātdzemdības ir "vienīgā cerība". Francisks atbildēja, ka tā "varētu būt", piebilstot, ka "otra cerība ir adopcija. Es teiktu, ka katrā gadījumā situācija ir rūpīgi un skaidri jāapsver, konsultējoties medicīniski un pēc tam arī morāli."
Un vēl: "Es domāju, ka šādos gadījumos pastāv vispārējs noteikums, bet katrā gadījumā ir jāiedziļinās konkrēti, lai izvērtētu situāciju, ja vien netiek apieti morāles principi." Taču viņš negribēja vai nespēja iepazīstināt ar šiem "morāles principiem".
Par statistiski ļoti retajiem seksuālās vardarbības gadījumiem Baznīcā Francisks, kurš tikko apgalvoja, ka "mēs esam pamatā labi", pēkšņi kļūst nesamierināms un nesaudzīgs: "Nav nekādas iecietības. Ja ir gadījums, kad konsekrēts vīrietis vai sieviete ļaunprātīgi izmanto, uz viņiem gulstas viss likuma spēks. Šajā ziņā ir panākts liels progress."
Bet tā ir tikai liekulība. Patiesībā, kad viņa draugi ir iesaistīti šādā ļaunprātīgā izmantošanā, Francisks ne tikai to pacieš, bet arī pasargā savus draugus no soda, piemēram, tēvu Marko Rupniku un bīskapu Zančettu.
Runājot par karu Gazā, Francisks teica, ka var kritizēt abas valdības: "Jūs varat kritizēt, cik vien vēlaties, bet ne "pret" kādu tautu. Jebkurš "anti" vienmēr ir slikts... pret palestīniešiem vai antisemītiem." Acīmredzot viņš nezina, ka palestīnieši ir semīti.
Mākslīgā intelekta tulkojums
